transitus
Latín[editar]
| trānsitus | |
| clásico (AFI) | [ˈtrãː.sɪ.tʊs] [ˈtran.sɪ.tʊs] |
| rima | an.si.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | trānsitus | trānsita | trānsitum | trānsitī | trānsitae | trānsita |
| Vocativo | trānsite | trānsita | trānsitum | trānsitī | trānsitae | trānsita |
| Acusativo | trānsitum | trānsitam | trānsitum | trānsitōs | trānsitās | trānsita |
| Genitivo | trānsitī | trānsitae | trānsitī | trānsitōrum | trānsitārum | trānsitōrum |
| Dativo | trānsitō | trānsitae | trānsitō | trānsitīs | trānsitīs | trānsitīs |
| Ablativo | trānsitō | trānsitā | trānsitō | trānsitīs | trānsitīs | trānsitīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de trānseō.