abiuratus
Latín[editar]
| abiūrātus | |
| clásico (AFI) | [ab.juːˈraː.tʊs] |
| rima | i̯u.ra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | abiūrātus | abiūrāta | abiūrātum | abiūrātī | abiūrātae | abiūrāta |
| Vocativo | abiūrāte | abiūrāta | abiūrātum | abiūrātī | abiūrātae | abiūrāta |
| Acusativo | abiūrātum | abiūrātam | abiūrātum | abiūrātōs | abiūrātās | abiūrāta |
| Genitivo | abiūrātī | abiūrātae | abiūrātī | abiūrātōrum | abiūrātārum | abiūrātōrum |
| Dativo | abiūrātō | abiūrātae | abiūrātō | abiūrātīs | abiūrātīs | abiūrātīs |
| Ablativo | abiūrātō | abiūrātā | abiūrātō | abiūrātīs | abiūrātīs | abiūrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de abiūrō.