basiatus
Latín[editar]
| bāsiātus | |
| clásico (AFI) | [ba.sɪˈaː.tʊs] |
| rima | i.a.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | bāsiātus | bāsiāta | bāsiātum | bāsiātī | bāsiātae | bāsiāta |
| Vocativo | bāsiāte | bāsiāta | bāsiātum | bāsiātī | bāsiātae | bāsiāta |
| Acusativo | bāsiātum | bāsiātam | bāsiātum | bāsiātōs | bāsiātās | bāsiāta |
| Genitivo | bāsiātī | bāsiātae | bāsiātī | bāsiātōrum | bāsiātārum | bāsiātōrum |
| Dativo | bāsiātō | bāsiātae | bāsiātō | bāsiātīs | bāsiātīs | bāsiātīs |
| Ablativo | bāsiātō | bāsiātā | bāsiātō | bāsiātīs | bāsiātīs | bāsiātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de bāsiō.