concatenatus
Latín[editar]
| concatēnātus | |
| clásico (AFI) | [kɔn.ka.teːˈnaː.tʊs] |
| rima | e.na.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | concatēnātus | concatēnāta | concatēnātum | concatēnātī | concatēnātae | concatēnāta |
| Vocativo | concatēnāte | concatēnāta | concatēnātum | concatēnātī | concatēnātae | concatēnāta |
| Acusativo | concatēnātum | concatēnātam | concatēnātum | concatēnātōs | concatēnātās | concatēnāta |
| Genitivo | concatēnātī | concatēnātae | concatēnātī | concatēnātōrum | concatēnātārum | concatēnātōrum |
| Dativo | concatēnātō | concatēnātae | concatēnātō | concatēnātīs | concatēnātīs | concatēnātīs |
| Ablativo | concatēnātō | concatēnātā | concatēnātō | concatēnātīs | concatēnātīs | concatēnātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de concatēnō.