devoratus
Latín[editar]
| dēvorātus | |
| clásico (AFI) | [deː.wɔˈraː.tʊs] |
| rima | u̯o.ra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | dēvorātus | dēvorāta | dēvorātum | dēvorātī | dēvorātae | dēvorāta |
| Vocativo | dēvorāte | dēvorāta | dēvorātum | dēvorātī | dēvorātae | dēvorāta |
| Acusativo | dēvorātum | dēvorātam | dēvorātum | dēvorātōs | dēvorātās | dēvorāta |
| Genitivo | dēvorātī | dēvorātae | dēvorātī | dēvorātōrum | dēvorātārum | dēvorātōrum |
| Dativo | dēvorātō | dēvorātae | dēvorātō | dēvorātīs | dēvorātīs | dēvorātīs |
| Ablativo | dēvorātō | dēvorātā | dēvorātō | dēvorātīs | dēvorātīs | dēvorātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de dēvorō.