enarratus
Latín[editar]
| ēnarrātus | |
| clásico (AFI) | [eː.narˈraː.tʊs] |
| rima | ar.ra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ēnarrātus | ēnarrāta | ēnarrātum | ēnarrātī | ēnarrātae | ēnarrāta |
| Vocativo | ēnarrāte | ēnarrāta | ēnarrātum | ēnarrātī | ēnarrātae | ēnarrāta |
| Acusativo | ēnarrātum | ēnarrātam | ēnarrātum | ēnarrātōs | ēnarrātās | ēnarrāta |
| Genitivo | ēnarrātī | ēnarrātae | ēnarrātī | ēnarrātōrum | ēnarrātārum | ēnarrātōrum |
| Dativo | ēnarrātō | ēnarrātae | ēnarrātō | ēnarrātīs | ēnarrātīs | ēnarrātīs |
| Ablativo | ēnarrātō | ēnarrātā | ēnarrātō | ēnarrātīs | ēnarrātīs | ēnarrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de ēnarrō.