introlatus
Latín[editar]
| intrōlātus | |
| clásico (AFI) | [ɪn.troːˈlaː.tʊs] |
| rima | o.la.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | intrōlātus | intrōlāta | intrōlātum | intrōlātī | intrōlātae | intrōlāta |
| Vocativo | intrōlāte | intrōlāta | intrōlātum | intrōlātī | intrōlātae | intrōlāta |
| Acusativo | intrōlātum | intrōlātam | intrōlātum | intrōlātōs | intrōlātās | intrōlāta |
| Genitivo | intrōlātī | intrōlātae | intrōlātī | intrōlātōrum | intrōlātārum | intrōlātōrum |
| Dativo | intrōlātō | intrōlātae | intrōlātō | intrōlātīs | intrōlātīs | intrōlātīs |
| Ablativo | intrōlātō | intrōlātā | intrōlātō | intrōlātīs | intrōlātīs | intrōlātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de intrōferō.