praenarratus
Latín[editar]
| praenarrātus | |
| clásico (AFI) | [praɪ.narˈraː.tʊs] |
| grafías alternativas | prænarrātus |
| rima | ar.ra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | praenarrātus | praenarrāta | praenarrātum | praenarrātī | praenarrātae | praenarrāta |
| Vocativo | praenarrāte | praenarrāta | praenarrātum | praenarrātī | praenarrātae | praenarrāta |
| Acusativo | praenarrātum | praenarrātam | praenarrātum | praenarrātōs | praenarrātās | praenarrāta |
| Genitivo | praenarrātī | praenarrātae | praenarrātī | praenarrātōrum | praenarrātārum | praenarrātōrum |
| Dativo | praenarrātō | praenarrātae | praenarrātō | praenarrātīs | praenarrātīs | praenarrātīs |
| Ablativo | praenarrātō | praenarrātā | praenarrātō | praenarrātīs | praenarrātīs | praenarrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de praenarrō.