relatus
Latín[editar]
| relātus | |
| clásico (AFI) | [rɛˈlaː.tʊs] |
| rima | e.la.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | relātus | relāta | relātum | relātī | relātae | relāta |
| Vocativo | relāte | relāta | relātum | relātī | relātae | relāta |
| Acusativo | relātum | relātam | relātum | relātōs | relātās | relāta |
| Genitivo | relātī | relātae | relātī | relātōrum | relātārum | relātōrum |
| Dativo | relātō | relātae | relātō | relātīs | relātīs | relātīs |
| Ablativo | relātō | relātā | relātō | relātīs | relātīs | relātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de referō.