respiratus
Latín[editar]
| respīrātus | |
| clásico (AFI) | [rɛs̠ˈpɪrät̪ʊs̠] |
| eclesiástico (AFI) | [resˈpiːrät̪us] |
| rima | i.ra.tus |
Etimología[editar]
De respīrāre y el sufijo ātus.
Adjetivo[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | respīrātus | respīrāta | respīrātum | respīrātī | respīrātae | respīrāta |
| Vocativo | respīrāte | respīrāta | respīrātum | respīrātī | respīrātae | respīrāta |
| Acusativo | respīrātum | respīrātam | respīrātum | respīrātōs | respīrātās | respīrāta |
| Genitivo | respīrātī | respīrātae | respīrātī | respīrātōrum | respīrātārum | respīrātōrum |
| Dativo | respīrātō | respīrātae | respīrātō | respīrātīs | respīrātīs | respīrātīs |
| Ablativo | respīrātō | respīrātā | respīrātō | respīrātīs | respīrātīs | respīrātīs |
- 1
- Respirado.