discalciatus
Latín[editar]
| discalciātus | |
| clásico (AFI) | [dɪsˌkal.kɪˈaː.tʊs] |
| variantes | discalceātus1 |
| rima | i.a.tus |
Etimología[editar]
Del prefijo dis- y calceātus ("calzado", participio perfecto de calceō "calzar").2
Adjetivo[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | discalciātus | discalciāta | discalciātum | discalciātī | discalciātae | discalciāta |
| Vocativo | discalciāte | discalciāta | discalciātum | discalciātī | discalciātae | discalciāta |
| Acusativo | discalciātum | discalciātam | discalciātum | discalciātōs | discalciātās | discalciāta |
| Genitivo | discalciātī | discalciātae | discalciātī | discalciātōrum | discalciātārum | discalciātōrum |
| Dativo | discalciātō | discalciātae | discalciātō | discalciātīs | discalciātīs | discalciātīs |
| Ablativo | discalciātō | discalciātā | discalciātō | discalciātīs | discalciātīs | discalciātīs |