pacificus
Latín[editar]
| pācificus | |
| clásico (AFI) | [paːˈkɪ.fɪ.kʊs] |
| rima | i.fi.kus |
Etimología[editar]
de pāx ("paz") y faciō, -ere ("hacer").
Adjetivo[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | pācificus | pācifica | pācificum | pācificī | pācificae | pācifica |
| Vocativo | pācifice | pācifica | pācificum | pācificī | pācificae | pācifica |
| Acusativo | pācificum | pācificam | pācificum | pācificōs | pācificās | pācifica |
| Genitivo | pācificī | pācificae | pācificī | pācificōrum | pācificārum | pācificōrum |
| Dativo | pācificō | pācificae | pācificō | pācificīs | pācificīs | pācificīs |
| Ablativo | pācificō | pācificā | pācificō | pācificīs | pācificīs | pācificīs |
- 2
- Reconciliador.
- Uso: latín eclesiástico