salutatio
Latín[editar]
| salūtātiō | |
| clásico (AFI) | [s̠äɫ̪ʊˈt̪ät̪iɔ] |
| eclesiástico (AFI) | [säluˈt̪ät̪ː͡s̪io] |
| rima | a.ti.o |
Etimología[editar]
De salūtō ("saludar") y el sufijo ātiō.
Sustantivo femenino[editar]
3.ª declinación (m/f consonante)
| ||
| Singular | Plural | |
|---|---|---|
| Nominativo | salūtātiō | salūtātiōnēs |
| Vocativo | salūtātiō | salūtātiōnēs |
| Acusativo | salūtātiōnem | salūtātiōnēs |
| Genitivo | salūtātiōnis | salūtātiōnum |
| Dativo | salūtātiōnī | salūtātiōnibus |
| Ablativo | salūtātiōne | salūtātiōnibus |
- 1
- Saludo (saludación, salutación).