scitus
Latín[editar]
| scītus | |
| clásico (AFI) | [ˈskiː.tʊs] |
| rima | i.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | scītus | scīta | scītum | scītī | scītae | scīta |
| Vocativo | scīte | scīta | scītum | scītī | scītae | scīta |
| Acusativo | scītum | scītam | scītum | scītōs | scītās | scīta |
| Genitivo | scītī | scītae | scītī | scītōrum | scītārum | scītōrum |
| Dativo | scītō | scītae | scītō | scītīs | scītīs | scītīs |
| Ablativo | scītō | scītā | scītō | scītīs | scītīs | scītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de sciō.