oratus
Latín[editar]
| ōrātus | |
| clásico (AFI) | [oːˈraː.tʊs] |
| rima | o.ra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ōrātus | ōrāta | ōrātum | ōrātī | ōrātae | ōrāta |
| Vocativo | ōrāte | ōrāta | ōrātum | ōrātī | ōrātae | ōrāta |
| Acusativo | ōrātum | ōrātam | ōrātum | ōrātōs | ōrātās | ōrāta |
| Genitivo | ōrātī | ōrātae | ōrātī | ōrātōrum | ōrātārum | ōrātōrum |
| Dativo | ōrātō | ōrātae | ōrātō | ōrātīs | ōrātīs | ōrātīs |
| Ablativo | ōrātō | ōrātā | ōrātō | ōrātīs | ōrātīs | ōrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de ōrō.