gnatus
| gnātus | |
| clásico (AFI) | gnātus [ˈŋnäːt̪ʊs̠] |
| eclesiástico (AFI) | gnātus [ˈɲäːt̪us] |
| variantes | nātus |
| rima | aː.tus |
Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | gnātus | gnāta | gnātum | gnātī | gnātae | gnāta |
| Vocativo | gnāte | gnāta | gnātum | gnātī | gnātae | gnāta |
| Acusativo | gnātum | gnātam | gnātum | gnātōs | gnātās | gnāta |
| Genitivo | gnātī | gnātae | gnātī | gnātōrum | gnātārum | gnātōrum |
| Dativo | gnātō | gnātae | gnātō | gnātīs | gnātīs | gnātīs |
| Ablativo | gnātō | gnātā | gnātō | gnātīs | gnātīs | gnātīs |
- 1
- Variante arcaica de nātus.
Sustantivo masculino
[editar]2.ª declinación (-us) | ||
| Singular | Plural | |
|---|---|---|
| Nominativo | gnātus | gnātī |
| Vocativo | gnāte | gnātī |
| Acusativo | gnātum | gnātōs |
| Genitivo | gnātī | gnātōrum |
| Dativo | gnātō | gnātīs |
| Ablativo | gnātō | gnātīs |
- 2
- Variante de nātus.
- Uso: anticuado