ambulatus
Latín[editar]
| ambulātus | |
| clásico (AFI) | [am.bʊˈlaː.tʊs] |
| rima | u.la.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ambulātus | ambulāta | ambulātum | ambulātī | ambulātae | ambulāta |
| Vocativo | ambulāte | ambulāta | ambulātum | ambulātī | ambulātae | ambulāta |
| Acusativo | ambulātum | ambulātam | ambulātum | ambulātōs | ambulātās | ambulāta |
| Genitivo | ambulātī | ambulātae | ambulātī | ambulātōrum | ambulātārum | ambulātōrum |
| Dativo | ambulātō | ambulātae | ambulātō | ambulātīs | ambulātīs | ambulātīs |
| Ablativo | ambulātō | ambulātā | ambulātō | ambulātīs | ambulātīs | ambulātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de ambulō.