cantatus
Ir a la navegación
Ir a la búsqueda
Latín[editar]
cantātus | |
Clásico (AFI): | [kanˈtaː.tʊs] |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | cantātus | cantāta | cantātum | cantātī | cantātae | cantāta |
Vocativo | cantāte | cantāta | cantātum | cantātī | cantātae | cantāta |
Acusativo | cantātum | cantātam | cantātum | cantātōs | cantātās | cantāta |
Genitivo | cantātī | cantātae | cantātī | cantātōrum | cantātārum | cantātōrum |
Dativo | cantātō | cantātae | cantātō | cantātīs | cantātīs | cantātīs |
Ablativo | cantātō | cantātā | cantātō | cantātīs | cantātīs | cantātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de cantō.