cupitus
| cupītus | |
| clásico (AFI) | [kʊˈpiː.tʊs] |
| rima | u.pi.tus |
Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | cupītus | cupīta | cupītum | cupītī | cupītae | cupīta |
| Vocativo | cupīte | cupīta | cupītum | cupītī | cupītae | cupīta |
| Acusativo | cupītum | cupītam | cupītum | cupītōs | cupītās | cupīta |
| Genitivo | cupītī | cupītae | cupītī | cupītōrum | cupītārum | cupītōrum |
| Dativo | cupītō | cupītae | cupītō | cupītīs | cupītīs | cupītīs |
| Ablativo | cupītō | cupītā | cupītō | cupītīs | cupītīs | cupītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de cupiō.