desperatus
| desperatus | |
| clásico (AFI) | /deː.speːˈraː.tus/ |
| eclesiástico (AFI) | /de.speˈra.tus/ |
| silabación | dē-spē-rā-tus |
| acentuación | llana |
| longitud silábica | tetrasílaba |
| rimas | a.tus, aː.tus |
Forma verbal
[editar]- 1
- Participio perfecto pasivo de dēspērō.
Declinación
[editar]Declinación de dēspērātus, dēspērāta, dēspērātum tipo: primera y segunda declinación [▲▼]
| Singular | |||
|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | m. dēspērātus | f. dēspērāta | n. dēspērātum |
| Genitivo | m. dēspērātī | f. dēspērātae | n. dēspērātī |
| Dativo | m. dēspērātō | f. dēspērātae | n. dēspērātō |
| Acusativo | m. dēspērātum | f. dēspērātam | n. dēspērātum |
| Ablativo | m. dēspērātō | f. dēspērātā | n. dēspērātō |
| Vocativo | m. dēspērāte | f. dēspērāta | n. dēspērātum |
| Plural | |||
| Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | m. dēspērātī | f. dēspērātae | n. dēspērāta |
| Genitivo | m. dēspērātōrum | f. dēspērātārum | n. dēspērātōrum |
| Dativo | m. dēspērātīs | f. dēspērātīs | n. dēspērātīs |
| Acusativo | m. dēspērātōs | f. dēspērātās | n. dēspērāta |
| Ablativo | m. dēspērātīs | f. dēspērātīs | n. dēspērātīs |
| Vocativo | m. dēspērātī | f. dēspērātae | n. dēspērāta |