desperatus
| dēspērātus | |
| clásico (AFI) | [deːs.peːˈraː.tʊs] |
Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | dēspērātus | dēspērāta | dēspērātum | dēspērātī | dēspērātae | dēspērāta |
| Vocativo | dēspērāte | dēspērāta | dēspērātum | dēspērātī | dēspērātae | dēspērāta |
| Acusativo | dēspērātum | dēspērātam | dēspērātum | dēspērātōs | dēspērātās | dēspērāta |
| Genitivo | dēspērātī | dēspērātae | dēspērātī | dēspērātōrum | dēspērātārum | dēspērātōrum |
| Dativo | dēspērātō | dēspērātae | dēspērātō | dēspērātīs | dēspērātīs | dēspērātīs |
| Ablativo | dēspērātō | dēspērātā | dēspērātō | dēspērātīs | dēspērātīs | dēspērātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de dēspērō.