ereptus
Latín[editar]
| ēreptus | |
| clásico (AFI) | [eːˈrɛp.tʊs] |
| rima | ep.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ēreptus | ērepta | ēreptum | ēreptī | ēreptae | ērepta |
| Vocativo | ērepte | ērepta | ēreptum | ēreptī | ēreptae | ērepta |
| Acusativo | ēreptum | ēreptam | ēreptum | ēreptōs | ēreptās | ērepta |
| Genitivo | ēreptī | ēreptae | ēreptī | ēreptōrum | ēreptārum | ēreptōrum |
| Dativo | ēreptō | ēreptae | ēreptō | ēreptīs | ēreptīs | ēreptīs |
| Ablativo | ēreptō | ēreptā | ēreptō | ēreptīs | ēreptīs | ēreptīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de ēripiō.