monstratus
Latín[editar]
| mōnstrātus | |
| clásico (AFI) | [mɔnsˈtraː.tʊs] [mõːsˈtraː.tʊs] |
| rima | on.stra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | mōnstrātus | mōnstrāta | mōnstrātum | mōnstrātī | mōnstrātae | mōnstrāta |
| Vocativo | mōnstrāte | mōnstrāta | mōnstrātum | mōnstrātī | mōnstrātae | mōnstrāta |
| Acusativo | mōnstrātum | mōnstrātam | mōnstrātum | mōnstrātōs | mōnstrātās | mōnstrāta |
| Genitivo | mōnstrātī | mōnstrātae | mōnstrātī | mōnstrātōrum | mōnstrātārum | mōnstrātōrum |
| Dativo | mōnstrātō | mōnstrātae | mōnstrātō | mōnstrātīs | mōnstrātīs | mōnstrātīs |
| Ablativo | mōnstrātō | mōnstrātā | mōnstrātō | mōnstrātīs | mōnstrātīs | mōnstrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de mōnstrō.