necatus
Latín[editar]
| necātus | |
| clásico (AFI) | [nɛˈkaː.tʊs] |
| rima | e.ka.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | necātus | necāta | necātum | necātī | necātae | necāta |
| Vocativo | necāte | necāta | necātum | necātī | necātae | necāta |
| Acusativo | necātum | necātam | necātum | necātōs | necātās | necāta |
| Genitivo | necātī | necātae | necātī | necātōrum | necātārum | necātōrum |
| Dativo | necātō | necātae | necātō | necātīs | necātīs | necātīs |
| Ablativo | necātō | necātā | necātō | necātīs | necātīs | necātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de necō.