postulatus
Latín[editar]
| postulātus | |
| clásico (AFI) | [pɔs.tʊˈlaː.tʊs] |
| rima | u.la.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | postulātus | postulāta | postulātum | postulātī | postulātae | postulāta |
| Vocativo | postulāte | postulāta | postulātum | postulātī | postulātae | postulāta |
| Acusativo | postulātum | postulātam | postulātum | postulātōs | postulātās | postulāta |
| Genitivo | postulātī | postulātae | postulātī | postulātōrum | postulātārum | postulātōrum |
| Dativo | postulātō | postulātae | postulātō | postulātīs | postulātīs | postulātīs |
| Ablativo | postulātō | postulātā | postulātō | postulātīs | postulātīs | postulātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de postulō.