salutatus
Latín[editar]
| salūtātus | |
| clásico (AFI) | [sa.luːˈtaː.tʊs] |
| rima | u.ta.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | salūtātus | salūtāta | salūtātum | salūtātī | salūtātae | salūtāta |
| Vocativo | salūtāte | salūtāta | salūtātum | salūtātī | salūtātae | salūtāta |
| Acusativo | salūtātum | salūtātam | salūtātum | salūtātōs | salūtātās | salūtāta |
| Genitivo | salūtātī | salūtātae | salūtātī | salūtātōrum | salūtātārum | salūtātōrum |
| Dativo | salūtātō | salūtātae | salūtātō | salūtātīs | salūtātīs | salūtātīs |
| Ablativo | salūtātō | salūtātā | salūtātō | salūtātīs | salūtātīs | salūtātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de salūtō.