scitus

Latín

scītus
clásico (AFI)	[ˈskiː.tʊs]
rima	i.tus

Forma verbal

scītus, scīta, scītum

1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Singular			Plural
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	scītus	scīta	scītum	[[sciti#Latín|{Plantilla:2ī]]	[[scitae#Latín|{Plantilla:2ae]]	[[sciti#Latín|{Plantilla:2ī]]
Vocativo	scīte	scīta	scītum	scītī	scītae	scīta
Acusativo	scītum	scītam	scītum	scītī	scītae	scīta
Genitivo	scītī	scītae	scītī	scītōs	scītās	scīta
Dativo	scītō	scītae	scītō	scītōrum	scītārum	scītōrum
Ablativo	scītō	scītā	scītō	scītīs	scītīs	scītīs
Locativo	scītīs	scītīs	scītīs	[[scitis#Latín|{Plantilla:2īs]]	[[scitis#Latín|{Plantilla:2īs]]	[[scitis#Latín|{Plantilla:2īs]]

1

Participio perfecto pasivo de sciō.