usus
Ir a la navegación
Ir a la búsqueda
Latín[editar]
ūsus | |
Clásico (AFI): | [ˈuː.sʊs] |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | ūsus | ūsa | ūsum | ūsī | ūsae | ūsa |
Vocativo | ūse | ūsa | ūsum | ūsī | ūsae | ūsa |
Acusativo | ūsum | ūsam | ūsum | ūsōs | ūsās | ūsa |
Genitivo | ūsī | ūsae | ūsī | ūsōrum | ūsārum | ūsōrum |
Dativo | ūsō | ūsae | ūsō | ūsīs | ūsīs | ūsīs |
Ablativo | ūsō | ūsā | ūsō | ūsīs | ūsīs | ūsīs |
- 1
- Participio perfecto activo de ūtor.