verberatum
| verberātus | |
| clásico (AFI) | [wɛr.bɛˈraː.tʊs] |
| rima | e.ra.tum |
Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | verberātus | verberāta | verberātum | verberātī | verberātae | verberāta |
| Vocativo | verberāte | verberāta | verberātum | verberātī | verberātae | verberāta |
| Acusativo | verberātum | verberātam | verberātum | verberātōs | verberātās | verberāta |
| Genitivo | verberātī | verberātae | verberātī | verberātōrum | verberātārum | verberātōrum |
| Dativo | verberātō | verberātae | verberātō | verberātīs | verberātīs | verberātīs |
| Ablativo | verberātō | verberātā | verberātō | verberātīs | verberātīs | verberātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de verberō.