vitatus
Latín[editar]
| vītātus | |
| clásico (AFI) | [wiːˈtaː.tʊs] |
| rima | u̯i.ta.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | vītātus | vītāta | vītātum | vītātī | vītātae | vītāta |
| Vocativo | vītāte | vītāta | vītātum | vītātī | vītātae | vītāta |
| Acusativo | vītātum | vītātam | vītātum | vītātōs | vītātās | vītāta |
| Genitivo | vītātī | vītātae | vītātī | vītātōrum | vītātārum | vītātōrum |
| Dativo | vītātō | vītātae | vītātō | vītātīs | vītātīs | vītātīs |
| Ablativo | vītātō | vītātā | vītātō | vītātīs | vītātīs | vītātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de vītō.