addubitatus
Latín[editar]
| addubitātus | |
| clásico (AFI) | [ad.dʊ.bɪˈtaː.tʊs] |
| rima | i.ta.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | addubitātus | addubitāta | addubitātum | addubitātī | addubitātae | addubitāta |
| Vocativo | addubitāte | addubitāta | addubitātum | addubitātī | addubitātae | addubitāta |
| Acusativo | addubitātum | addubitātam | addubitātum | addubitātōs | addubitātās | addubitāta |
| Genitivo | addubitātī | addubitātae | addubitātī | addubitātōrum | addubitātārum | addubitātōrum |
| Dativo | addubitātō | addubitātae | addubitātō | addubitātīs | addubitātīs | addubitātīs |
| Ablativo | addubitātō | addubitātā | addubitātō | addubitātīs | addubitātīs | addubitātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de addubitō.