austerus

Latín

austerus
clásico (AFI)	/ˈaw.ste.rus/
eclesiástico (AFI)	/ˈaw.ste.rus/
silabación	au-ste-rus
acentuación	esdrújula
longitud silábica	trisílaba
rima	aw.ste.rus

Etimología

Del griego αὐστηρός.

Adjetivo

1

Austero, sencillo.

2

Áspero, astringente, austero.

Descendientes

Descendientes de «austerus» [▲▼]

• Catalán: auster ^(ca).
• Español: austero.
• Francés: austère ^(fr).
• Inglés: austere ^(en).
• Italiano: austero ^(it).
• Portugués: austero ^(pt).

Declinación

Declinación de austērus, austēra, austērum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. austērus	f. austēra	n. austērum
Genitivo	m. austērī	f. austērae	n. austērī
Dativo	m. austērō	f. austērae	n. austērō
Acusativo	m. austērum	f. austēram	n. austērum
Ablativo	m. austērō	f. austērā	n. austērō
Vocativo	m. austēre	f. austēra	n. austērum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. austērī	f. austērae	n. austēra
Genitivo	m. austērōrum	f. austērārum	n. austērōrum
Dativo	m. austērīs	f. austērīs	n. austērīs
Acusativo	m. austērōs	f. austērās	n. austēra
Ablativo	m. austērīs	f. austērīs	n. austērīs
Vocativo	m. austērī	f. austērae	n. austēra