iurgatus
Latín[editar]
| iurgātus | |
| clásico (AFI) | [jʊrˈgaː.tʊs] |
| rima | i̯ur.ɡa.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | iurgātus | iurgāta | iurgātum | iurgātī | iurgātae | iurgāta |
| Vocativo | iurgāte | iurgāta | iurgātum | iurgātī | iurgātae | iurgāta |
| Acusativo | iurgātum | iurgātam | iurgātum | iurgātōs | iurgātās | iurgāta |
| Genitivo | iurgātī | iurgātae | iurgātī | iurgātōrum | iurgātārum | iurgātōrum |
| Dativo | iurgātō | iurgātae | iurgātō | iurgātīs | iurgātīs | iurgātīs |
| Ablativo | iurgātō | iurgātā | iurgātō | iurgātīs | iurgātīs | iurgātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de iurgō.