liberatus
| līberātus | |
| clásico (AFI) | [liː.bɛˈraː.tʊs] |
Forma verbal
[editar]- 1
- Participio perfecto pasivo de līberō.
Declinación
[editar]Declinación de līberātus, līberāta, līberātum tipo: primera y segunda declinación [▲▼]
| Singular | |||
|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | m. līberātus | f. līberāta | n. līberātum |
| Genitivo | m. līberātī | f. līberātae | n. līberātī |
| Dativo | m. līberātō | f. līberātae | n. līberātō |
| Acusativo | m. līberātum | f. līberātam | n. līberātum |
| Ablativo | m. līberātō | f. līberātā | n. līberātō |
| Vocativo | m. līberāte | f. līberāta | n. līberātum |
| Plural | |||
| Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | m. līberātī | f. līberātae | n. līberāta |
| Genitivo | m. līberātōrum | f. līberātārum | n. līberātōrum |
| Dativo | m. līberātīs | f. līberātīs | n. līberātīs |
| Acusativo | m. līberātōs | f. līberātās | n. līberāta |
| Ablativo | m. līberātīs | f. līberātīs | n. līberātīs |
| Vocativo | m. līberātī | f. līberātae | n. līberāta |