pluralis

Latín

plūrālis
clásico (AFI)	[pluːˈraː.lɪs]
rima	u.ra.lis

Etimología

de plūs ('más').

Adjetivo

plūrālis, plūrālis, plūrāle

3.ª declinación (de dos terminaciones: -is, -e)
	Singular		Plural
	Masculino Femenino	Neutro	Masculino Femenino	Neutro
Nominativo	plūrālis	plūrāle	plūrālēs	plūrālia
Vocativo	plūrālis	plūrāle	plūrālēs	plūrālia
Acusativo	plūrālem	plūrāle	plūrālēs plūrālīs	plūrālia
Genitivo	plūrālis	plūrālis	plūrālium	plūrālium
Dativo	plūrālī	plūrālī	plūrālibus	plūrālibus
Ablativo	plūrālī	plūrālī	plūrālibus	plūrālibus
Locativo	{{{25}}}	{{{26}}}	{{{27}}}	{{{28}}}

1

Estar conformado por muchos, varios.

2

Perteneciente a más de uno.

3 Lingüística

Plural (número gramatical).

• Antónimo: singulāris

Sustantivo masculino

4 Lingüística

El plural.

Véase también

• Wikipedia en latín tiene un artículo sobre pluralis.