putatus
Latín[editar]
| putātus | |
| clásico (AFI) | [pʊˈtaː.tʊs] |
| rima | u.ta.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | putātus | putāta | putātum | putātī | putātae | putāta |
| Vocativo | putāte | putāta | putātum | putātī | putātae | putāta |
| Acusativo | putātum | putātam | putātum | putātōs | putātās | putāta |
| Genitivo | putātī | putātae | putātī | putātōrum | putātārum | putātōrum |
| Dativo | putātō | putātae | putātō | putātīs | putātīs | putātīs |
| Ablativo | putātō | putātā | putātō | putātīs | putātīs | putātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de putō.