rarus

Latín

rarus
clásico (AFI)	/ˈra.rus/
eclesiástico (AFI)	/ˈra.rus/
silabación	ra-rus
acentuación	llana
longitud silábica	bisílaba
rima	a.rus

Etimología

del protoitálico *rārus y este, probablemente, del protosemítico *h₁r̥h₁rós, derivado de *h₁reh₁- ("separar").

Adjetivo

1

Disperso, suelto, revoloteado.

2

Raro, extraño, inusual, atípico.

Declinación

Declinación de rārus, rāra, rārum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. rārus	f. rāra	n. rārum
Genitivo	m. rārī	f. rārae	n. rārī
Dativo	m. rārō	f. rārae	n. rārō
Acusativo	m. rārum	f. rāram	n. rārum
Ablativo	m. rārō	f. rārā	n. rārō
Vocativo	m. rāre	f. rāra	n. rārum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. rārī	f. rārae	n. rāra
Genitivo	m. rārōrum	f. rārārum	n. rārōrum
Dativo	m. rārīs	f. rārīs	n. rārīs
Acusativo	m. rārōs	f. rārās	n. rāra
Ablativo	m. rārīs	f. rārīs	n. rārīs
Vocativo	m. rārī	f. rārae	n. rāra