relatus

Latín

relatus
clásico (AFI)	/reˈlaː.tus/
eclesiástico (AFI)	/reˈla.tus/
silabación	re-lā-tus
acentuación	llana
longitud silábica	trisílaba
rimas	a.tus, aː.tus

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de referō.

Declinación

Declinación de relātus, relāta, relātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. relātus	f. relāta	n. relātum
Genitivo	m. relātī	f. relātae	n. relātī
Dativo	m. relātō	f. relātae	n. relātō
Acusativo	m. relātum	f. relātam	n. relātum
Ablativo	m. relātō	f. relātā	n. relātō
Vocativo	m. relāte	f. relāta	n. relātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. relātī	f. relātae	n. relāta
Genitivo	m. relātōrum	f. relātārum	n. relātōrum
Dativo	m. relātīs	f. relātīs	n. relātīs
Acusativo	m. relātōs	f. relātās	n. relāta
Ablativo	m. relātīs	f. relātīs	n. relātīs
Vocativo	m. relātī	f. relātae	n. relāta