stipatus
Latín[editar]
| stīpātus | |
| clásico (AFI) | [stiːˈpaː.tʊs] |
| rima | i.pa.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | stīpātus | stīpāta | stīpātum | stīpātī | stīpātae | stīpāta |
| Vocativo | stīpāte | stīpāta | stīpātum | stīpātī | stīpātae | stīpāta |
| Acusativo | stīpātum | stīpātam | stīpātum | stīpātōs | stīpātās | stīpāta |
| Genitivo | stīpātī | stīpātae | stīpātī | stīpātōrum | stīpātārum | stīpātōrum |
| Dativo | stīpātō | stīpātae | stīpātō | stīpātīs | stīpātīs | stīpātīs |
| Ablativo | stīpātō | stīpātā | stīpātō | stīpātīs | stīpātīs | stīpātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de stīpō.