stupratus
Latín[editar]
| stuprātus | |
| clásico (AFI) | [stʊpˈraː.tʊs] [stʊˈpraː.tʊs] |
| rima | u.pra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | stuprātus | stuprāta | stuprātum | stuprātī | stuprātae | stuprāta |
| Vocativo | stuprāte | stuprāta | stuprātum | stuprātī | stuprātae | stuprāta |
| Acusativo | stuprātum | stuprātam | stuprātum | stuprātōs | stuprātās | stuprāta |
| Genitivo | stuprātī | stuprātae | stuprātī | stuprātōrum | stuprātārum | stuprātōrum |
| Dativo | stuprātō | stuprātae | stuprātō | stuprātīs | stuprātīs | stuprātīs |
| Ablativo | stuprātō | stuprātā | stuprātō | stuprātīs | stuprātīs | stuprātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de stuprō.