vibratus
Latín[editar]
| vibrātus | |
| clásico (AFI) | [wɪbˈraː.tʊs] [wɪˈbraː.tʊs] |
| rima | u̯i.bra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | vibrātus | vibrāta | vibrātum | vibrātī | vibrātae | vibrāta |
| Vocativo | vibrāte | vibrāta | vibrātum | vibrātī | vibrātae | vibrāta |
| Acusativo | vibrātum | vibrātam | vibrātum | vibrātōs | vibrātās | vibrāta |
| Genitivo | vibrātī | vibrātae | vibrātī | vibrātōrum | vibrātārum | vibrātōrum |
| Dativo | vibrātō | vibrātae | vibrātō | vibrātīs | vibrātīs | vibrātīs |
| Ablativo | vibrātō | vibrātā | vibrātō | vibrātīs | vibrātīs | vibrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de vibrō.