erratus
Ir a la navegación
Ir a la búsqueda
Latín[editar]
| errātus | |
| Clásico (AFI): | [ɛrˈraː.tʊs] |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | errātus | errāta | errātum | errātī | errātae | errāta |
| Vocativo | errāte | errāta | errātum | errātī | errātae | errāta |
| Acusativo | errātum | errātam | errātum | errātōs | errātās | errāta |
| Genitivo | errātī | errātae | errātī | errātōrum | errātārum | errātōrum |
| Dativo | errātō | errātae | errātō | errātīs | errātīs | errātīs |
| Ablativo | errātō | errātā | errātō | errātīs | errātīs | errātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de errō.
