erratus
Ir a la navegación
Ir a la búsqueda
Latín[editar]
errātus | |
Clásico (AFI): | [ɛrˈraː.tʊs] |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | errātus | errāta | errātum | errātī | errātae | errāta |
Vocativo | errāte | errāta | errātum | errātī | errātae | errāta |
Acusativo | errātum | errātam | errātum | errātōs | errātās | errāta |
Genitivo | errātī | errātae | errātī | errātōrum | errātārum | errātōrum |
Dativo | errātō | errātae | errātō | errātīs | errātīs | errātīs |
Ablativo | errātō | errātā | errātō | errātīs | errātīs | errātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de errō.