eruditior

Latín

eruditior
clásico (AFI)	/eː.ruˈdiː.ti.or/
eclesiástico (AFI)	/e.ruˈdi.ti.or/
silabación	ē-ru-dī-ti-or
acentuación	esdrújula
longitud silábica	pentasílaba
rimas	iː.ti.or, i.ti.or

Etimología

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Adjetivo

1

Comparativo de ērudītus.

Declinación

Declinación de ērudītior, ērudītior, ērudītius  tipo: tercera declinación, comparativo [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. ērudītior	f. ērudītior	n. ērudītius
Genitivo	m. ērudītiōris	f. ērudītiōris	n. ērudītiōris
Dativo	m. ērudītiōrī	f. ērudītiōrī	n. ērudītiōrī
Acusativo	m. ērudītiōrem	f. ērudītiōrem	n. ērudītius
Ablativo	m. ērudītiōre, ērudītiōrī	f. ērudītiōre, ērudītiōrī	n. ērudītiōre, ērudītiōrī
Vocativo	m. ērudītior	f. ērudītior	n. ērudītius
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. ērudītiōrēs	f. ērudītiōrēs	n. ērudītiōra
Genitivo	m. ērudītiōrum	f. ērudītiōrum	n. ērudītiōrum
Dativo	m. ērudītiōribus	f. ērudītiōribus	n. ērudītiōribus
Acusativo	m. ērudītiōrēs, ērudītiōrīs	f. ērudītiōrēs, ērudītiōrīs	n. ērudītiōra
Ablativo	m. ērudītiōribus	f. ērudītiōribus	n. ērudītiōribus
Vocativo	m. ērudītiōrēs	f. ērudītiōrēs	n. ērudītiōra