Ir al contenido

instigator

De Wikcionario, el diccionario libre
instigator
clásico (AFI) /in.stiːˈgaː.tor/
eclesiástico (AFI) /in.stiˈga.tor/
silabación īn-stī-gā-tor
acentuación llana
longitud silábica tetrasílaba
rimas a.tor, aː.tor

Etimología

[editar]

De īnstīgō, -āre ('instigar') y el sufijo -tor.[1]

Sustantivo masculino

[editar]
1
Instigador.[1]

Declinación

[editar]
Declinación de īnstīgātor, īnstīgātōristipo: tercera declinación []
Singular Plural
Nominativo sg.īnstīgātor pl.īnstīgātōrēs
Genitivo sg.īnstīgātōris pl.īnstīgātōrum
Dativo sg.īnstīgātōrī pl.īnstīgātōribus
Acusativo sg.īnstīgātōrem pl.īnstīgātōrēs
Ablativo sg.īnstīgātōre pl.īnstīgātōribus
Vocativo sg.īnstīgātor pl.īnstīgātōrēs

Forma flexiva

[editar]

Forma verbal

[editar]
1
Segunda persona del singular del imperativo futuro pasivo de īnstīgō.
2
Tercera persona del singular del imperativo futuro pasivo de īnstīgō.

Referencias y notas

[editar]
  1. 1 2 Oxford Latin Dictionary. Editado por: P. G. W. Glare. Editorial: Oxford University Press. Oxford, 1983.