intritus
| intritus | |
| clásico (AFI) | intrītus [ɪn̪ˈt̪riːt̪ʊs̠] |
| eclesiástico (AFI) | intrītus [in̪ˈt̪riːt̪us] |
| rima | iː.tus |
Etimología
[editar]Del prefijo in-2 (no) y trītus (participio perfecto de terō, "frotar").[1]
Adjetivo
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | intrītus | intrīta | intrītum | intrītī | intrītae | intrīta |
| Vocativo | intrīte | intrīta | intrītum | intrītī | intrītae | intrīta |
| Acusativo | intrītum | intrītam | intrītum | intrītōs | intrītās | intrīta |
| Genitivo | intrītī | intrītae | intrītī | intrītōrum | intrītārum | intrītōrum |
| Dativo | intrītō | intrītae | intrītō | intrītīs | intrītīs | intrītīs |
| Ablativo | intrītō | intrītā | intrītō | intrītīs | intrītīs | intrītīs |
- 1
- Que no ha sido fragmentado, intacto, entero.[1]
- b
- Transferido: Que no ha sido debilitado, que no ha perdido fuerzas.[1]
- Ejemplo:
[...] eductis iis cohortibus quae praesidio castris relictae intritae ab labore erant, [...]Julio César. Commentarii de bello Gallico. 52 A.C. Formato: Wikisource.
Forma flexiva
[editar]Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | intrītus | intrīta | intrītum | intrītī | intrītae | intrīta |
| Vocativo | intrīte | intrīta | intrītum | intrītī | intrītae | intrīta |
| Acusativo | intrītum | intrītam | intrītum | intrītōs | intrītās | intrīta |
| Genitivo | intrītī | intrītae | intrītī | intrītōrum | intrītārum | intrītōrum |
| Dativo | intrītō | intrītae | intrītō | intrītīs | intrītīs | intrītīs |
| Ablativo | intrītō | intrītā | intrītō | intrītīs | intrītīs | intrītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de interō1 ('desmenuzar').