obsoletus
| obsolētus | |
| clásico (AFI) | obsolētus [ɔps̠ɔˈɫ̪eːt̪ʊs̠] |
| eclesiástico (AFI) | obsolētus [obsoˈlɛːt̪us] |
| rima | eː.tus |
Etimología
[editar]Participio de obsolesco ("desgastarse, caer en desuso").
Adjetivo
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | obsolētus | obsolēta | obsolētum | obsolētī | obsolētae | obsolēta |
| Vocativo | obsolēte | obsolēta | obsolētum | obsolētī | obsolētae | obsolēta |
| Acusativo | obsolētum | obsolētam | obsolētum | obsolētōs | obsolētās | obsolēta |
| Genitivo | obsolētī | obsolētae | obsolētī | obsolētōrum | obsolētārum | obsolētōrum |
| Dativo | obsolētō | obsolētae | obsolētō | obsolētīs | obsolētīs | obsolētīs |
| Ablativo | obsolētō | obsolētā | obsolētō | obsolētīs | obsolētīs | obsolētīs |
- 1
- Viejo, desgastado, inservible.
- 4
- Sucio, manchado.[cita requerida]
Descendientes
[editar]Descendientes de «obsolētus» [▲▼]
