dilacero

 Entradas similares:  dilaceró

Español

dilacero
Pronunciación (AFI):	[di.laˈθe.ɾo]
Seseante (AFI):	[di.laˈse.ɾo]

Forma verbal

1

Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de dilacerar o de dilacerarse.

Latín

dīlacerō
Clásico (AFI):	[diːˈla.kɛ.roː]

Etimología

Del prefijo dis- y lacerō ("lacerar").

Verbo transitivo

presente activo dīlacerō, presente infinitivo dīlacerāre, perfecto activo dīlacerāvī, supino dīlacerātum.

1

Despedazar, desgarrar, dilacerar.

• Sinónimo: dīlaniō

Conjugación

Flexión de dīlacerōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dīlacerō	dīlacerās	dīlacerat	dīlacerāmus	dīlacerātis	dīlacerant
	imperfecto	dīlacerābam	dīlacerābās	dīlacerābat	dīlacerābāmus	dīlacerābātis	dīlacerābant
	futuro	dīlacerābō	dīlacerābis	dīlacerābit	dīlacerābimus	dīlacerābitis	dīlacerābunt
	perfecto	dīlacerāvī	dīlacerāvistī	dīlacerāvit	dīlacerāvimus	dīlacerāvistis	dīlacerāvērunt, dīlacerāvēre
	pluscuamperfecto	dīlacerāveram	dīlacerāverās	dīlacerāverat	dīlacerāverāmus	dīlacerāverātis	dīlacerāverant
	futuro perfecto	dīlacerāverō	dīlacerāveris	dīlacerāverit	dīlacerāverimus	dīlacerāveritis	dīlacerāverint
pasivo	presente	dīlaceror	dīlacerāris, dīlacerāre	dīlacerātur	dīlacerāmur	dīlacerāminī	dīlacerantur
	imperfecto	dīlacerābar	dīlacerābāris, dīlacerābāre	dīlacerābātur	dīlacerābāmur	dīlacerābāminī	dīlacerābantur
	futuro	dīlacerābor	dīlacerāberis, dīlacerābere	dīlacerābitur	dīlacerābimur	dīlacerābiminī	dīlacerābuntur
	perfecto	dīlacerātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	dīlacerātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	dīlacerātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dīlacerem	dīlacerēs	dīlaceret	dīlacerēmus	dīlacerētis	dīlacerent
	imperfecto	dīlacerārem	dīlacerārēs	dīlacerāret	dīlacerārēmus	dīlacerārētis	dīlacerārent
	perfecto	dīlacerāverim	dīlacerāverīs	dīlacerāverit	dīlacerāverīmus	dīlacerāverītis	dīlacerāverint
	pluscuamperfecto	dīlacerāvissem	dīlacerāvissēs	dīlacerāvisset	dīlacerāvissēmus	dīlacerāvissētis	dīlacerāvissent
pasivo	presente	dīlacerer	dīlacerēris, dīlacerēre	dīlacerētur	dīlacerēmur	dīlacerēminī	dīlacerentur
	imperfecto	dīlacerārer	dīlacerārēris, dīlacerārēre	dīlacerārētur	dīlacerārēmur	dīlacerārēminī	dīlacerārentur
	perfecto	dīlacerātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	dīlacerātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	dīlacerā	dīlacerātō	dīlacerātō	dīlacerāre	dīlacerātor	dīlacerātor
	plural	dīlacerāte	dīlacerātōte	dīlacerantō	dīlacerāminī	—	dīlacerantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		dīlacerāre	dīlacerāvisse	dīlacerātūrus -a,-um esse	dīlacerārī	dīlacerātus -a,-um esse	dīlacerātum īrī
participios		dīlacerāns (dīlacerantis)	—	dīlacerātūrus -a,-um	—	dīlacerātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		dīlacerandum	dīlacerandī	dīlacerandō	dīlacerandus -a,-um	dīlacerātum	dīlacerātū