dilido

Latín

dīlīdō
clásico (AFI)	[diːˈliː.doː]
rima	i.li.do

Etimología

Del prefijo dis- y laedō ("hacer daño, lastimar").

Verbo transitivo

presente activo dīlīdō, presente infinitivo dīlīdere (sin raíces del perfecto ni del supino).

1

Causar gran daño, reventar, destrozar.

• Ejemplo: colaphis quidem hercle tuom [tuum] iam dilidam caput, nisi auscultas [...] — ¡Por Hércules! Enseguida reventaré tu cabeza de un puñetazo, si no prestas atención [...] Tito Maccio Plauto (ca. 200-190 a. C.). «494», Poenulus.

Conjugación

Flexión de dīlīdōtercera conjugación, sin raíz del perfecto, sin raíz del supino

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dīlīdō	dīlīdis	dīlīdit	dīlīdimus	dīlīditis	dīlīdunt
	imperfecto	dīlīdēbam	dīlīdēbās	dīlīdēbat	dīlīdēbāmus	dīlīdēbātis	dīlīdēbant
	futuro	dīlīdam	dīlīdēs	dīlīdet	dīlīdēmus	dīlīdētis	dīlīdent
pasivo	presente	dīlīdor	dīlīderis, dīlīdere	dīlīditur	dīlīdimur	dīlīdiminī	dīlīduntur
	imperfecto	dīlīdēbar	dīlīdēbāris, dīlīdēbāre	dīlīdēbātur	dīlīdēbāmur	dīlīdēbāminī	dīlīdēbantur
	futuro	dīlīdar	dīlīdēris, dīlīdēre	dīlīdētur	dīlīdēmur	dīlīdēminī	dīlīdentur
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dīlīdam	dīlīdās	dīlīdat	dīlīdāmus	dīlīdātis	dīlīdant
	imperfecto	dīlīderem	dīlīderēs	dīlīderet	dīlīderēmus	dīlīderētis	dīlīderent
pasivo	presente	dīlīdar	dīlīdāris, dīlīdāre	dīlīdātur	dīlīdāmur	dīlīdāminī	dīlīdantur
	imperfecto	dīlīderer	dīlīderēris, dīlīderēre	dīlīderētur	dīlīderēmur	dīlīderēminī	dīlīderentur
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	dīlīde	dīlīditō	dīlīditō	dīlīdere	dīlīditor	dīlīditor
	plural	dīlīdite	dīlīditōte	dīlīduntō	dīlīdiminī	—	dīlīduntor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		dīlīdere	—	—	dīlīdī	—	—
participios		dīlīdēns (dīlīdentis)	—	—	—	—	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		dīlīdendum	dīlīdendī	dīlīdendō	dīlīdendus -a,-um	—	—