bini
Apariencia
| bīnī | |
| clásico (AFI) | /ˈbiː.niː/ |
| eclesiástico (AFI) | /ˈbi.ni/ |
| silabación | bī-nī |
| acentuación | llana |
| longitud silábica | bisílaba |
| variantes | bīnus[1] |
| rimas | i.ni, iː.niː |
| Numerales latinos | |||
| ← I | II | III → | |
|---|---|---|---|
| Cardinal: | duo | ||
| Ordinal: | alter secundus | ||
| Distributivo: | bīnī | ||
| Adverbial: | bis | ||
Etimología
[editar]Adjetivo plural
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | ||||
| Nominativo | bīnī | bīnae | bīna | |||
| Vocativo | bīnī | bīnae | bīna | |||
| Acusativo | bīnōs | bīnās | bīna | |||
| Genitivo | bīnōrum | bīnārum | bīnōrum | |||
| Dativo | bīnīs | bīnīs | bīnīs | |||
| Ablativo | bīnīs | bīnīs | bīnīs | |||
Otomí de Temoaya
[editar]| bini | |
| pronunciación | falta agregar |
Etimología
[editar]Si puedes, incorpórala: ver cómo.
Verbo
[editar]- 1
- Acordar.